Vispār jau Zanīte nebija neveiksminiece, taču ik pa laikam mēdza sagriezties ar gludekli.
Category Archives: Sviests
Par bailēm
Gāju naktī mājās. Priekšā iet meitene, iet, atskatās, pieliek soli… es arī pielieku. Viņa sāk skriet, es arī sāku skriet. Tad viņa sāka bļaut, skrien un bļauj, es arī skrienu un bļauju. Nezinu, no kā mēs bēgām, bet bija nenormāli bailīgi!
Par nagiem
Puika, negrauz nagus. Negrauz nagus, ka tev saka! Un vispār, novācies no vectētiņa kājām!
Par komplimentu
– Klau, ja vīrietis saka, ka man mati burvīgi smaržo, tā ir seksuāla uzmākšanās? – Tas ir kompliments! – Bet ja to saka punduris?
Par briesmonīti
– Mammu, vai es esmu briesmīgs? – Es taču tev lūdzu, lai citu klātbūtnē tu nesauc mani par mammu!
Par kāpostiem
Mamma meloja Jānītim par to, ka bērnus atrod kāpostos. Pēc tā Jānītis ar aizdomām sāka skatīties uz kāpostu tīteņiem.
Par kafiju gultā
Manai meitenei nepatīk, ja no rītiem viņai pasniedzu kafiju gultā. Redziet, viņas vīrs varot pamosties.
Par kaimiņiem
Kaimiņu saruna. – Dzirdēju, jūs esot kažoku šuvējs? – Jā, esmu gan. – Tad aizšujiet savam kaķim pakaļu, lai netaisās pie manām durvīm…
Par meitiņu
Laba meitenīte bija. Visu māmiņai stāstīja. Bet kā māte viņu sita, pie gultas sēja klāt. Taču viņa vienalga atnāk no rīta, apsēžas uz ķeblīša un visu māmiņai stāsta, stāsta…
Par meitenīti
– Meitenīt, sēdieties, aizvedīšu! – Man nav laika, man jāiet…
Par sadzīvi
– Klau, tu vispār māki runāt normāli? – Atbilde, man tiešām žēl, nav jā.